Rotari klubs un uzņēmēja Marika Ģederte dāvina RC "Mēs esam līdzās" Nintendo Wii Spēles.
Šī uz bioloģisku atgriezenisko saiti balstītā metode tiek veiksmīgi izmantota bērnu ar kustību traucējumiem fizioterapijā un ergoterapijā.
Paldies dāvinātājiem!

------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

2. aprīlis - Starptautiskā autisma diena

Lai pievērstu uzmanību personām, kurām ir autisms, un palīdzētu uzlabot viņu dzīves kvalitāti, Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā Asambleja pirms pieciem gadiem noteica 2. aprīli par Starptautisko autisma dienu.
Šajā dienā autismam - problēmai, kas vēl arvien nav pietiekami izprasta un Eiropā skar piecus miljonus cilvēku, tiek pievērsta pastiprināta starptautiskā uzmanība.
Arī Rīgā šogad īpašā konferencē par autismu pulcējās bērnu vecāki, mediķi un pedagogi.

Sarptautiskajā  autisma dienas pasākumos piedalījās arī  RC "Mēs esam līdzās" (foto no LTV pārraides):

------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Rehabilitācijas centrs „Mēs esam līdzās” piedāvā jaunus pakalpojumus bērniem un pieaugušiem pacientiem ar kaulu - muskuļu sistēmas saslimšanām, skeleta sāpju sindromu un atveseļošanās periodā pēc traumām.
Rehabilitācijas programma ietver fizioterapiju (individuāls darbs ar fizioterapeitu, pielietojot dažādas tehnoloģijas) un kombinētu fizikālo terapiju ar Myomed 632 UX .
Ar ģimenes ārsta nosūtījumu Nr. 27 fizioterapija var tikt iekļauta valsts apmaksātajā programmā, fizikālās terapijas procedūras maksa ir atkarīga no tās ilguma, bet vidēji - Ls 3,00  par procedūru.
Pacienti piesakās, zvanot pa tel. 67553196 laikā no 9.00 - 15.00.

Piedāvājam kombinētu fizikālo terapiju Myomed 632 UX:

- Ultraskaņas terapiju
        ( impulsa un nepārtrauktais režīms)
- Elektroterapiju
        ( zemas un vidējās frekvences strāvas)
- Kombinētu terapiju
        ( elektrofonoforēzi)
        ( virsmas un dobumu elektrodi)
- Muskuļu trenēšanu,  izmantojot bioloģisko atgriezenisko saiti 

Elektroterapija  -  elektrisko stimulāciju izmanto sāpju remdēšanai un muskuļu stimulācijai.

Modulis atbalsta visas zemas un vidējās frekvences strāvu formas:
- Interference ( klasiskā, izoplanāra, ar vektoru)
- SMS - Bipolārā interference  (Amplipulss)
- TENS  (4 dažādi strāvas veidi) 
- «Krievu stimulācija»
- Diadinamiskās strāvas 
- Impulsa taisnstūra un trīsstūra strāvas
- Galvaniskā strāva
- Mikrostrāvas
- Augstsprieguma impulsi
- IG-strāvas

Indikācijas:

- Simptomātiska hronisko, pēcoperāciju un pēctraumu  sāpju atvieglošana.
- Muskuļu spazmu mazināšana.
- Muskuļu atrofijas mazināšana vai apturēšana.
- Lokālas asinsapgādes uzlabošana.
- Muskuļu funkciju atjaunošana.
- Tūlītēja stimulācija pēc ķirurģiskām operācijām, lai novērstu venozo trombozi.
- Kustību amplitūdas uzturēšana vai pastiprināšana.

Ultraskaņa -  selektīva iedarbība uz dažāda dziļuma audiem. US kontakta sensors  pastāvīgi kontrolē enerģijas kvalitāti un tās novadīšanu pacientam. 

Indikācijas:

- Sāpju mazināšana
- Muskuļu spazmas
- Locītavu kontraktūras
- Hronisku un subhronisku stāvokļu ārstēšana: bursīts/ kapsulīts, epikondilīts, saišu sastiepumi, tendinīts, rētaudu ārstēšana, muskuļu sastiepumi utt.

Alternatīvā komunikācija, tās veidi un lietotāji.

Valodas un runas traucējumi raksturīgi bērniem ar cerebrālo trieku, autismu, kā arī cilvēkiem, kuri pārcietuši insultu.
Komunikācija ir cilvēku pamatvajadzība un tiesības. Tā ir nepieciešama, lai cilvēks varētu iekļauties sabiedrībā un tās kultūrā.
Galvenie komunikācijas mērķi ir:
1. Socializēties un sadarboties ar citiem cilvēkiem.
2. Dalīties informācijā.
3. Lūgt, prasīt un izvēlēties nepieciešamo.

Tipiskākais komunikācijas veids ir runāšana. Cilvēkus, kuri nevar pilnvērtīgi sazināties ar runas palīdzību, vieno nepieciešamība pēc alternatīvās (runu aizstājošas) un augmentatīvās (runu atbalstošas) komunikācijas (AAK) sistēmas kā sazināšanās pamatformas. Runu aizstājošu komunikāciju
(alternative communication) izmanto, ja cilvēks nevar sazināties runājot. Runu atbalstošu komunikāciju (Augmentative communication)
lieto, ja runa ir neskaidra vai nepilnīga un sniegtā informācija netiek saprasta.
Ekspresīvā (bez palīglīdzekļu) komunikācija ietver dažādus paņēmienus, tādus kā: runa, ķermeņa valoda, mīmika, dabiskie žesti, pamatdomas vārdu zīmes un rakstīšanu.

Palīglīdzekļu komunikācija ietver:

Indivīdi, kuri veiksmīgi var apgūt un lietot AAK sistēmas, var attīstīt pilnīgu neatkarību ikdienas dzīvē, sadarboties ar citiem cilvēkiem, izteikt savas vēlmes, kļūt produktīvi sabiedrības locekļi.
Tomēr sabiedrībā (arī profesionāļu vidū) pastāv mīti par to, kas ir AAK. Taču realitāte dažkārt ir pilnīgi atšķirīga. Tas, cik efektīvi un ātri arī Latvijā ieviesīsies AKK, ir atkarīgs no sabiedrības, vecāku informētības un profesionāļu zināšanām un ikdienas darba.

Mīti un realitāte par AKK:

1.    mīts - AAK lieto tikai cilvēkiem, kuri nespēj komunicēt ar runu. Realitāte- to var lietot cilvēki ar dažādiem traucējumiem, piemēram, bērni ar izziņas traucējumiem vai cilvēki, kuri nespēj uztvert teikto vārdu, saprot attēlu un žestu nozīmi.
2.    mīts - Galvenais komunikācijas mērķis ir izteikt vēlmes un vajadzības. Realitāte- Šīs vajadzības var būt sekundāras, primāra ir sociāla iekļaušanās, spēja sadarboties ar citiem. Piem. Cilvēks, lietojot AAK var pateikt ne tikai “Es gribu ēst!”, bet arī- „Vai mēs varam spēlēties un draudzēties?“ (tas var būt motivējoši bērnam uzsākt AAK)
3.    mīts - AAK aizkavēs bērna valodas attīstību, Realitāte- tieši otrādi tā stimulē straujāku valodas un loģiskās domāšanas attīstību.
4.    mīts AAK uzsākšana jāatliek līdz laikam, kad bērns būs gatavs to darīt, realitāte - audzinot veselu bērnu mēs taču negaidām, kad viņš pats sāks runāt un tikai tad ar viņu runājam. Tieši tāpat ir šajā gadījumā- mums saziņā ar bērnu jālieto gan valoda, gan zīmes, gan attēli, lai pēc iespējas stimulētu viņa uztveri un domāšanu.
5.    mīts - nevajag bērnam rādīt pārāk daudz simbolu. Realitāte - vajag lietot tik daudz simbolus, cik dzīvē tas ir nepieciešams. Audzinot veselu bērnu, viņš taču dzird visas valodas skaņas jau līdz 6 mēnešu vecumam, bet lieto tās, kad tam ir gatavs.
6.    mīts - bērnam, kuram ir plānota AAK, tā jālieto visu laiku. Realitāte- komunikācija ir multimodāla, vienlaicīgi var notikt apmācība ar vairākiem komunikācijas līdzekļiem, bet tos lieto saskaņā ar praktiskajām vajadzībām. Piem., bērns ejot vannā, nelietos elektroniskas ierīces, bet sazināsies ar zīmēm vai ķermeņa valodu.
7.    AAK jālieto visiem, kuriem nav ekspresīvās valodas. Realitāte - mērķis ir attīstīt funkcionālu komunikāciju. Piem., ja cilvēks var sazināties rakstiskā veidā, viņam nav nepieciešamības pēc zīmju valodas vai attēlu simbolu lietošanas.

Alternatīvās komunikācijas izmantošana samazina risku, ka bērns attīstās pasīvi vai ka viņš negūst pietiekamu pieredzi par aktīvajām komunikācijas priekšrocībām un nesaprot, ka viņš pats var būt komunikācijas iniciators.
Tāpēc svarīgi  savlaicīgi piemeklēt katram bērnam atbilstošu neverbālās jeb alternatīvās komunikācijas veidu, jo  tikai caur to var sākt nodibināt personīgas attiecības, kas bērnam  nepieciešamas, lai augtu, attīstītos, sasniegtu sociālo integrāciju, maksimāli pietuvotos pilnvērtīgai, sociālai dzīvei. (04.04.2012.)